Hatutan.com, (03 Juñu 2024), Díli—Parlamentu Nasionál kontinua ezije bá IX Governu Konstitusionál atu halo intervensaun hodi normaliza presu foos iha merkadu ne’ebé kontinua sa’e no prezudika povu iha área rurál.

Foos iha armajenamentu CLN nian iha Tibar, Liquiça, ne’ebé fa’an ona ho presu $12.00 kada saka 25kg bá povu iha terítoriu nasionál. Foto/Dok
Bankada FRETILIN liu hosi deputada Lidia Norberta hateten, agora daudaun ema barak mak dada iis bá folin sasan iha merkadu nasionál hanesan produtu alimentár sira liu-liu foos. Maski Vise-Primeiru Ministru Koordenadór Asuntu Ekonómiku nu’udár mós Ministru Turizmu no Ambiente fó-sai iha 25 Maiu 2024 ne’ebé públiku bele asesu iha livestreaming iha média katak, folin foos ho ai-moruk estabil hela.
Lee Mós: Governu Fó Subsídiu bá Importadór Sira La’ós Atu Hatun Folin Fos
“Maibe dadus hosi Institutu Nasionál Estatístika Timor-Leste, tuir índise presu no konsumidór (IPC) katák iha fulan abril 2024 presu foos hetan inflasaun sa’e ba 2,2%. Maski foos estoke iha hela, maibé iha merkadu presu dezkontroladu hodi prezudika povu baibain iha área rurál, hanesan informasaun ne’ebé ami hetan hosi munisípiu Covalima katak, marka foos sira ne’ebé distribui hosi Governu ka hetan subsídiu, fa’an ho folin $15.50 bá 20kg no bá 25kg nian folin $18.50. Ne’e faktu,” Lidia Norberta hateten iha deklarasaun politíka Plenária PN, Segunda (03/06/2024).
Nia haktuir, Bainhira observa liután iha baze hasoru mós populasaun ne’ebé mak laiha kbiit atu hola foos saku tomak no sira nia kbiit to’o de’it atu hola foos sukat iha lata susuben enak nian ne’ebé fa’an ho presu $1.
“Sira tenki hola hakna’uk nune’e tanba depende mós bá rendimentu. Haree bá situasaun ne’e maka populasaun sira sujere atu kompañia sira ne’ebé hetan subsídiu bele lori bá fa’an direta bá komunidade iha baze. Governu tenki rona hodi hadi’a,” nia subliña.
Iha fatin hanesan deputada Bankada FRETILIN, Veronica Fernandez sekunda katak IX Governu inklui Bankada Governu iha Parlamentu Nasionál dehan situasaun hotu la’o di’ak hela, maibé realidade hatudu kontradisaun, kada loron presu foos kontinua sa’e maski Governu fó ona subsídiu bá kompañia sira atu fa’an foos ho folin baratu.
“Ami hotu preokupa ho presu foos ne’ebé ita boot sira promete katák ho folin $12.00, maibé agora besik tinan ida ona seidauk rezolve,” nia hateten.
Nune’e mós deputadu Bankada CNRT, Natalino dos Santos apresia ho Bankada FRETILIN ne’ebé Segunda ho Tersa sempre hato’o preokupasaun presu foos iha Plenária Parlamentu Nasionál
Nia husu bá deputadu sira iha Bankada FRETILIN atu halo peskiza kona-bá problema mundiál foos, primeiru tanba Timor-Leste dependénsia totál bá importasaun, no klaru kompañia sira tenki hasa’e presu tuir presu ne’ebé mak iha atu sira bele hetan lukru, nune’e mós tenki iha diferénsia presu entre kapitál no munisípiu.
“Subsídiu ne’ebé Governu fó ne’e mós fó de’it bá bá kompañia balun. Se iha Timor mak fó bá kompañia hotu-hotu mak folin foos la tuun maka ita kestiona,” Natalino dos Santos haktuir.
Kona-bá ne’e, Vise-Ministru Asuntu Parlamentár, Adérito Hugo da Costa hateten, nia sei hato’o bá Ministériu relevante hodi nafatin buka solusaun bá problema presu foos.
Jornalista Estajiária: Zita Menezes