Nasionál
Sobu Baraka Komunidade iha Tibar Refleta iha Dekretu-Lei Númeru 33/2016
Published
2 years agoon

Hatutan.com, (28 Agostu 2023), Díli-Atuasaun forsada hosi autoridade Munisípiu Díli ho Liquiça nian hodi sobu baraka komunidade 20-resin iha parte Tibar nian baze bá Dekretu-Lei Númeru 33/2016 kona-bá Jestaun Orden Públiku.
Lee Mós: Aprosimasaun To’o “Asaun Forsada” Sobu Baraka Komunidade 20-resin iha Tibar

Abitante balun fa’an ikan iha deit loron laran tanba sira-nia baraka Autoridade Munisípiu Díli ho Liquiça sobu tiha ona. Foto/Elio dos Santos da Costa
Autoridade sira hosi Munisípiu Díli ho Liquiça, Sesta 25 fulan-Agostu 2023, halo operasaun hodi sobu obrigatóriu baraka 20-resin mak komunidade sira harii iha estrada ibun parte Tibar nian hodi halo sira-nia atividade negósiu, hanesan fa’an ikan, modo no mós fa’an ai-fuan sira.
Ema ua’in sira la kontente no halo kritika oioin ho atuasaun autoridade hosi munisípiu rua ne’e nian, tanba la kria kondisaun hodi uza de’it forsa sobu kbiit-laek sira-nia fatin negósiu hodi buka moris iha situasaun ekonomia ida difisil tebes ohin loron ne’e.
Hatán bá lamentasaun no kritika sira-ne’e, Ministru bá Administrasaun Estatál (MAE), Tomás do Rosário Cabral, afirma asaun forsada halo hosi autoridade munisípiu rua hasoru komunidade sira iha Tibar ne’e refleta ho klaramente iha Dekretu-Lei 33/2023, kona-bá Jestaun Ordém Públika.
“Ne’e unidade ida iha autóridade iha Díli, ne’e dekretu-lei 33 ne’e en-vigór hela. Autóridade sira mak tenke ida-ne’e. Ami labele orienta bebeik. Ne’e Dekretu-Lei 33/2016, sobre jestaun ordém públika. Dekretu-Lei 33/2016 ne’e, autóridade munisípiu sira tenke uza sira-nian autoridade regula ida-ne’e. Sé uza fuan, merkadu ho administrasaun kahur malu, ne’e la la’o,” Ministru Administrasaun Estatál, Tomás do Rosário Cabral hateten hodi responde jornalista sira hafoin sorumutu ho Embaixadór Repúblika Indonézia mai Timor-Leste, Okto Dorinus Manik, iha nia kna’ar fatin, Caicoli, Díli, Segunda (28/08/2023).
Ministru Tomás Cabral mós haree katak, durante ne’e, komunidade sira iha kapitál Dili, ‘sempre’ taka estrada sira, ezemplu iha área sira Comoro nian, parte Elemloi-Delta, Ponte Rohan Becora nian no iha parte Audian, negosiante sira kuaze atu taka tiha estrada ne’ebé prezudika ema seluk nia direitu atu halo movimentu.
“Mais, ida ita-boot husu ne’e, ne’e iha estrada boot. Otél Pelican Paradise, ita halo iha kraik, nia bá taka kalén, lakleur nia halo uma permanente ona. depois halo nusá? Mota Comoro nia ninin de’it mós halo permanente, bee mai lori. Ne’ebé, ha’u hanoin, jornalista labele jeneraliza lalais buat ne’e. Imi halo fali, hanesan ami duni fali ema iha fatin ida be labele. Ne’e ordém públika. Tanba sira ne’e regula hosi lei. Sira mós la manán buat ida,” Tomás Cabral hateten.
Ministru Estatál ne’e fó ezemplu, iha sidade laran, Xina sira fa’an to’o sidade laran. Sé ekipa jestaun bá ordém públika ka jestaun bá merkadu sira la tuun halo atuasaun ruma, Xina sira la kumpri.
Fatin bá Fa’an Ikan
To’o oras ne’e, seidauk iha fatin dignu ruma bá peskadór sira atu hala’o atividade negósiu ka fa’an ikan iha parte Tibar nian, Ministru Tomás Cabral dehan, ida ne’e uluk estadu halo hela iha, maibé, fatin sira ne’e, jeleira hotu, buat hotu sira soe tiha ona.
“Agora, iha orsamentu retifikativu, atu halo fali iha Tasi-Tolu, mais mós, ita la kumpri nafatin. Ita dehan fatin bá sira fa’an iha dalan ninin ne’e laiha, be merkadu Manleuana, ne’e estadu lakon osan lubuk boot ida. Merkadu ema la uza ida. Ne’ebé, ha’u hanoin, ita presiza haree,” Tomás Cabral hateten.
“Kuandu ó hakarak sai sidade, iha ordém. Agora, ida halo besik iha Pelican Paradise, ema bá sobu, depois lakleur ita mai keixa to’o iha autóridade boot sira. Sé ordém públika mak agora husik, ne’e sei sai boot liu,” Ministru Tomas hateten.
Sorumutu ho Embaixadór Indonézia
Iha okaziaun ne’e mós, Ministru Tomás Cabral, informa katak, asuntu ne’ebé diskute ka koalia ho Embaixadór RI, Okto Dorinus Manik, atualiza bá nia kona-bá reformasaun bá birokrásia estadu nian iha Jakarta, Indonézia.
“Ohin, embaixadór ne’e, halo vizita bá ministériu hothotu. Mai ohin, ami rua koalia, liu-liu, sira iha Jakarta Indonézia rasik, sira halo reformasaun iha birokrásia estadu nian,” Tomás Cabral informa.
La’os ne’e de’it, parte rua, toka mós asuntu kona-bá orsamentu ninian. Iha Indonézia, sira aloka osan barak liu iha Suku sira, ka iha Desa sira, tanba ekonómia bele la’o di’ak liu kraik.
“Tanba ne’e maka, ohin, nia mai, ami koalia, no sira sei apoiu atu lori diretór sira balu, bá haree, reforma iah setór públiku ne’e, no reforsa atendimentu iha nível baze sira,” tenik Tomas Cabral.
Durante sorumutu ne’e, Embaixadór Okto Dorinus Manik, fó mós nia hanoin kona-bá illa Ataúro tuir Okto, sé Governu Timor-Leste mak dezenvolve Ataúro, liuhosi kria kondisaun di’ak ida, iha roo ahi, bá mai Ataúro oras ida-ida bele sai sentru ekonomia ida entre illa sira Indonézia nian besik Ataúro ho Ataúro rasik.
Jornalista: Rogério Pereira Cárceres
You may like

Ahi-Han Uma-Ida iha Kampu Alor

Sistema Manuál, Eleitór Sira Forma Naruk iha Sentru Votasaun 30 Agostu-Comoro

Eleisaun Suku Segunda Volta iha Fatuhada La’o Di’ak

Funsionáriu Bombeiru Na’in-96 Simu Posse

Terrenu Armazén Kombustivel iha Metinaro Disputa, Timor Gap Asina Kontratu Projetu Peskiza ho Empreza MGS iha Jakarta

Pároku Lacló Konsidera Desportu Hanesan Ezersísiu Fíziku-Mentál Atu Enfrenta Buat Hotu-Hotu

Hatutan.com, (19 Fevereiru 2026), Díli- Komunidade Musulmanu Timor-Leste, Kinta (19/02/2026), hahú hala’o jejun durante fulan-ida hodi hamoos sira-nia sala.
Nasionál
PM Xanana Husu Tribunál ho MP Arkiva Keixa Kazu Junta Militár Myanmar
Published
3 days agoon
19/02/2026
Hatutan.com, (19 Fevereiru 2026), Díli– Primeiru Ministru (PM), Kay Rala Xanana Gusmão, husu bá tribunál no Ministériu Públiku (MP) arkiva tiha keixa kazu junta militár Myanmar.

Hatutan.com, (17 Fevereiru 2026), Díli— Sistema sosa pulsa eletrisidade ka token pré-pagu Eletrisidade de Timor-Leste, Empreza Públiku (EDTL, E.P) avaria ka error durante loron rua ona, hahú iha loron 16 to’o 17 fulan-Fevereiru ne’e.

Advogadu Ba Xinés Na’in-18 Lamenta Atuasaun Polísia Laiha Mandadu Tribunál

Diretór Nasionál PCIC Dezmente Membru PCIC Utiliza Pistola Komete Violénsia Doméstika

PCIC Finaliza Ona Ezame Ba Objetu Sira iha Kazu Dirijente Timor GAP, E.P Nian

PNTL Halo Buska no Apreensaun Ba Xinés Na’in-18 iha Fomento I

CAC Hahú Averiguasaun Bá Kazu Rekrutamentu Kadete PNTL

DIT Hahú Introdús ba Estudante Sira Kona bá Seguransa ba Dadus Importante

IGJ Legaliza Corais Timor bá Atividade Futu-Manu

STOP PRESS: Ministru Nino Pereira Konsumu Dose Kontamina ho Frasku Halo Nanál Kanek no Ran

Indonesia dan Timor-Leste Perkuat Kerjasama Ekonomi, Sosial Budaya, dan Pariwisata

Governu Indika BTK Hadi’a Trotoár Naksobu iha Área Bebora

Asesu Gratuita HATUTAN.com

Hafoin Ferias Judisiáriu PGR Sei Ko’alia Kazu Set-top Box RTTL,E.P

Xefe Estadu TL Kondekora Militár Korea Súl Ne’ebé Mate iha Oé-Cusse

PCIC Detein MG Lori Osan Falsu Hosi Inglaterra

PR Simu Karta Kredensial Husi Embaixadór Brunei Darussalam ho Reinu España
Trending
Polítika1 week agoPrezidente Komisaun B Konsidera Média Mak Inventa Iregularidade iha Rekrutamentu PNTL
Nasionál1 week agoGovernu Rekoñese Irregularidade iha Rekrutamentu Kadete PNTL
Dili1 week agoPolísia Sei Regula Motór Sira Estasiona iha Trotoár Área Palásiu Governu
Nasionál3 days agoPM Xanana Husu Tribunál ho MP Arkiva Keixa Kazu Junta Militár Myanmar
Opiniaun3 days agoTimor-Leste Sai Uma Na’in Simeira ASEAN 2029 no Lisaun balun hosi Malázia
Justisa & Krime1 week agoEstradisaun Fujitvu Kalumban Mali Depende Desizaun PGR
Nasionál1 week agoÍndise Korrupsaun Timor-Leste iha Klasifikasaun 73, FONGTIL Konsidera Prevensaun Korrupsaun Seidauk La’o Di’ak
Divertimentu2 days agoKonten Kreatór Ary Bargon Dúvida ho SEKOMS-MTK Lori Google AdSense ho YouTube Mai Timor-Leste














