Connect with us

Ekonomia

Operasaun Berlin Ramelau Paradu Loron-tolu Tanba Problema Eletrisidade  

Published

on

Hatutan.com, (11 Janeiru 2022), Díli—Durante loron tolu hahú hosi Sesta 07 to’o 09 Janeiru 2022, Ró Berlin Ramelau la konsege hala’o operasaun hodi transporta pasajeiru ba mai Rejiaun Administrativa Espesiál Oecusse Ambeno (RAEOA), tanba falla hosi eletrisidade iha ró laran.

Prezidente Konsellu Administrasaun Autoridade Portuáriu Timor-Leste (APORTIL), Flávio Cardoso Neves. Foto/Hatutan.com.

Ró ne’e viajen hosi Xina to’o Timor-Leste iah Sesta 10 Dezembru 2021, no iha loron tuir-mai, Primeiru Ministru (PM), Taur Matan Ruak, hala’o kedan lansamentu ofisiál ida hodi bele ofisializa nia operasaun.

Notisia iha Relasaun:Oferese Ona Berlin-Ramelau, PM Taur Husu Tán Alemaña Konstrui Docking

Iha Kinta 23 Dezembru 2021, Berlin Ramelau, hala’o nia operasaun primeiru ba RAEOA, hodi tula pasajeiru ne’ebé atu selebra Natál no tinan-foun 2022.

Advertisement

Ró ne’e rasik, kondúz ka opera hosi tripulante timoroan na’in-ida, no hetan akompañamentu mós hosi tripulante estranjeiru na’in-ida ne’ebé mak durante tinan 14 ona, servisu iha TL.

Durante operasaun, parte APORTIL rasik observa katak, kuaze la’o di’ak, tanba fasilita duni populasaun ba Oecusse.

Hafoin to’o iha Oecusse, ró tenke ho nia operasaun fila-fali, no tula fasilita tula fali populasaun sira mai Dili. Tanba ne’e maka durante iha inisiu Janeiru ne’e, sira tenta ho másimu atu roo ne’e,  halo nia operasaun iha semana ida dala-tolu.

“Iha semana liubá, labele halo operasaun, tanba iha problema eletrisidade, tuir relatóriu hosi tékniku sira tanba ita nia ró ne’e uza sistema eletrónika,” Prezidente Konsellu Administrasaun Autoridade Portuáriu Timor-Leste (APORTIL), Flávio Cardoso Neves, hateten ba jornalista sira, iha kna’ar fatin, Tersa (11/01/2022).

Parte APORTIL haree katak, kestaun kona-bá falla ne’e, nia parte ladun laiha problema ne’ebé boot, tanba durante handover roo ne’e hosi Kompañia Damen mai governu TL, parte kompañia maka sei iha nafatin responsábilidade durante tinan ida hodi halo manutensaun, bainhira mosu fallansu ruma.

Advertisement

Iha Segunda, 10 Janeiru 2022 ró Berlin Ramelau, hahú hikas operasaun tula pasajeiru sira ba RAEOA, no tuir planu, iha  Kuarta 12 Janeiru, oras dadeersan, fila hosi Oecusse, loraik to’o Dili no iha Kinta 13 Janeiru fila-fali ba Oecusse.

Iha prosesu sira kona-bá ró nian, iha buat tolu mak presija fó atensaun, primeiru maka, halo Jestaun ba Tripulante sira, segundu Operasaun no ikus liu maka halo manutensaun.

Rekruta Tripulante Timoroan Na’in-30

Atu halo Timorizasaun ba pesoál sira ne’ebé esperiente hodi halo operasaun ba ró sira ne’ebé Governu sosa, inklui Ró Berlin Ramelau, maka dadaun ne’e APORTIL rasik kria ona kondisaun liuhosi halo ona rekrutamentu ba timoroan sira hamutuk na’in-30, nu’udár tripulante hodi kontrola no halo operasaun ba ró sira.

Timoroan na’in 30 ne’e ho kualifikasaun no esperiénsia balun iha Malázia, Austrália, Europa no balun iha Singapura.

Advertisement

Rezeita Deklarasaun Ministru José Agostinho

Prezidente APORTIL ne’e, mós rezeita ho deklarasaun Ministru Transportes no Komunikasaun (MTK), José Agostinho da Silva, katak, pesoál sira ne’ebé rekrutadu no oras-ne’e servisu ihan Ró Berlin Ramelau, iha indikasaun nepotizmu. Tanba tuir nia haree katak, ema sira ne’ebé hala’o servisu ba iha ró ne’e, maioria iha relasaun família.

Ho nune’e, Prezidente APORTIL ne’e afirma, katak rekrutamentu ida-ne’e, la’ós bolu de’it sira ba servisu, maibé, sira mós kria ekipa ida ne’ebé Konsellu Administrasaun mak fó kompeténsia ba sira, atu halo evaluasaun ba asuntu ne’e.

“Dala-ruma rumór sira barak dehan katak, iha rekrutamentu ne’ebé mak nakonu ho familiar. Ha’u to’o até a data sei fiar ekipa ne’ebé mak ha’u estabelese. Sira bele halo sira nia kna’ar loloos atu bele halo rekrutamentu tuir duni kompeténsia ne’ebé mak ita nia timroan sira iha,” nia hateten.

Tuir planu, APORTIL sei rekruta tán ema na’in-tolu, ida nu’udár Tripulante, tenke estranjeiru atu bele halo de’it akompañamentu ba tripulante Timoroan sira. Ida nu’udár mekániku, no seluk atu koloka iha área eletrisidade nian.

Advertisement

Jornalista: Rogério Pereira Cárceres

Continue Reading
Advertisement
Click to comment

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Ekonomia

Governu Hasai Millaun US$4.5 Husi OGE 2026 Halo Pagamentu Saláriu Décimo Terceiro 2025

Published

on

By

Hatutan.com (12 Janeiru 2025),Díli—  Ministra Finansas, Santina José Rodrigues F. Viegas Cardoso, informa Governu hasai  kuaze millaun US$4.5 husi Orsamentu Jerál Estadu (OGE, sigla portugés) tinan fiskál 2026 hodi  halo pagamentu ba saláriu decimo terceiro 2025 nian.

(more…)

Continue Reading

Ekonomia

MCAE Dúvida ho Dadus Produsaun Hare-Kulit Husi CLN

Published

on

By

Hatutan.com,  (29 Dezembru 2025), Díli–Ministériu Koordenadór Asuntu Ekonómia (MCAE- sigla portugés) dúvida ho dadus produsaun hare-kulit iha  Sentru Nasionál Lojistika (CLN) tanba la hatudu dadus konkretu.

(more…)

Continue Reading

Ekonomia

BCTL ho BNU Halo Kooperasaun Hametin Indústria Finanseira no Impulsiona Dijitalizasaun Ekonomia TL

Published

on

By

Hatutan.com, (05 Dezembru 2025), Díli— Banku Sentrál Timor-Leste (BCTL-sigla portugés) no Banco Nacional Ultramariño (BNU)   halo kooperasaun liuhusi atividade Fórum CEO hodi hametin industria finanseira no  impulsiona dijitalizasaun ekonómia iha Timor-Leste.

(more…)

Continue Reading

Trending